Pallasite

Meteoriti.LV

Meteoroīdi. Meteori. Bolīdi.
Meteorīti. Krāteri. Impaktīti.
Novero.LV, Latvijā un pasaulē.
Mazais meteorītu muzejs



Meteorīti pasaulē

Uz Zemes ir novēroti 1 125 meteorītu krišanas gadījumi (47 līdz 1800. gadam), 4 no tiem Latvijā (visi 19. gadsimtā). Pavisam kopā uz Zemes ir atrasti un apstiprināti 49 666 meteorīti, atklāti 183 meteorītu izcelsmes krāteri, 1 no tiem Latvijā. Novero.lv meterorītu kolekcijā atrodami dažādi meteorītu paraugi no visiem pasaules reģioniem, tai skaitā no Antarktīdas, kā arī vairāki reti meteorītu sadursmes rezultātā radušies impaktīti un visvecāko Zemes iežu paraugi.
(2014.08.31. dati)

 

Pasaulē lielākais atklātais vienā gabalā līdz Zemei nokritušais meteorīts ir Hoba, tā svars ir lielāks par 60 tonnām. Tas joprojām atrodas savā nokrišanas vietā Namībijā, Āfrikā.

Papildus informācija par Hoba meteorītu



Visi zināmie meteorīti Latvijas teritorijā nokrituši laika posmā no 1820. līdz 1890. gadam. Tātad visi - 19. gadsimtā 70 gadu periodā, un kopš tā laika jauni meteorīti vairs nav atrasti. Tiesa, 20. gadsimtā ģeoloģisko pētījumu rezultātā tika atklāts Dobeles meteorīta krāteris, kas radies pirms apmēram 300 miljoniem gadu (precīzāk pirms 290 ± 35 milj. g.) Tā aptuvenie izmēri ir 4,5 km, tiesa Zemes virspusē nekas neliecina par tā esamību.

 

Visi četri Latvijas meteorīti ir parastie hondrīti - akmens tipa meteorīti:

 


Meteorīts Apzīmējums Datums Tips Svars, kg Koordinātes *
Līksnas Lixna 1820.07.12. H4 5.21 (16?) 56°00'N, 26°26'E
Biržu Buschhof 1863.06.02 L6 5 56°18'N, 25°55'E
Neretas Nerft 1864.04.12. L6 10.25 56°14'N, 25°15'E   !!!
Baldones Misshof 1890.04.10. H5 5.8 56°41'N, 24°18.5'E

Piezīme:
* - koordinātu dati ir neprecīzi un drīzumā tiks precizēti.


Diemžēl gandrīz visi Latvijas teritorijā kritušie meteorīti tika izvesta uz ārzemēm jau 19. un 20. gadsimtu laikā. Tagad tie atrodas dažādos pasaules muzejos un privātkolekcijās. Latvijā saglabājušies tikai atsevišķi Latvijā kritušo meteorītu paraugi. Pēc masas lielākā daļa atrodas Latvijas Universitātes vēstures muzeja meteorītu kolekcijas fondos.


Latvijā nokritušie četri meteorīti, vai tas ir daudz vai maz? Kopš 19.gadsimta sākumā tika pierādīts, ka meteorītiem ir kosmiska izcelsme, meteorītu krišanas intensitātes izmaiņas statistiski nav konstatētas. Tas nozīmē, ka meteorīti turpina krist uz Zemes tik pat bieži kā līdz šim, taču iepriekš meteorīta krišanu paredzēt nav iespējams pārāk niecīgo meteoroīdu izmēru un lielo kosmisko attālumu dēļ. Tipiskie meteoroīdu izmēri ir daži centimetri līdz daži metri, bet tipiskie attālumi, kuros šie objekti būtu jāatklāji, ir simti tūkstoši un miljoni km. Tagad kļūst saprotams iemesls kāpēc astronomi nevar iepriekš paredzēt meteorīta krišanu, tas tehniski ar mūsdienu instrumentiem īsā laika sprīdī nav iespējams. Taču atsevišķus nelielus objektus astronomiem Saules sistēmā tomēr ir izdevies atklāt. Mazāko līdz šim atklāto asteroīdu izmēri ir apmēram 5m, tādi ir 1993KA2, 2000LG6 un kā kandidāti arī objekti 1991BA, 1991VG un 1994ES1.


Tātad, vai četri meteorīti - tas ir daudz vai maz? Jāsecina, ka tas ir līdzīgi kā citās vietās, proporcionāli teritorijas platībai. Arī Igaunijā nokrituši 4 meteorīti (trīs no tiem 19. gs., bet viens - 20.gs). Igaunija var lepoties ar 4 meterītu sadursmes krāteriem. Arī Lietuvā ir nokrituši 4 meteorīti (viens 19.gs, bet trīs - 20.gs pirmajā pusē), kā arī atklāti 2 meteorītu sadursmes krāteri. Piemēram Grieķijā nokritis tikai viens meteorīts, bet Havaju salās (ASV), kas pēc platības ir apmēram divas reizes mazāka nekā Latvija, - divi. Savukārt, Vācijā, kas pēc platības ir vairāk kā 5 reizes lielāka par Latviju, reģistrēti 48 meteorīti. Tātad Vācijas teritorijā atrasto meteorītu skaits uz laukuma vienību ir vairāk kā 2 reizes lielāks kā Latvijā. To var izskaidrot ar lielāku iedzīvotāju blīvumu, tam palielinoties, pieaug arī meteorītu atrašanas varbūtība.


No šiem datiem varam tuvināti novērtēt, ka meteorīti vidēji Latvijas teritorijas platībā krīt apmēram 2 reizes 100 gados. Nav izslēgts, ka Latvijā arī pagājušajā gadsimtā, nevienam nemanot, ir nokritis kāds meteorīts, kas ir nezinot izpostīts vai arī vēl joprojām gaida savu atklāšanu...



© 2013-2017 KB Meteoriti.LV

Projekts tapis pateicoties: 
Meteoriti.LV vietne tiks pakāpeniski papildināta ar plašu pamatinformāciju par meteorītiku un ar to saistitām astronomijas nozarēm. Uzzināsiet, vai "meteorīti dabā sastopami retāk par dimantiem", cik tie ir veci un kāda ir to izcelsme. Atradīsiet atbildes uz jautājumiem: Vai meteorīti ir bīstami? Kādi meteorīti atrodami Latvijā un kur tos var apskatīt? Vai Latvijā ir vērts meklēt meteorītus? Ko meteorītu izpēte pastāsta mums par Zemes un Saules sistēmas izcelšanos? Ceram, ka tas radīs vēlmi arī jums pašiem novērot Zemes kosmiskos viesus - meteorus, un, varbūt, pat kļūt par īstiem meteorītu medniekiem!
Veiksmīgu novērošanu!


 Novero.LV

   GNSS / GPS online pakalpojumi

© 2013-2017 KB Meteoriti.LV
Par mums Mūsu adrese Tel: +371 2545 3600     info@meteoriti.lv