Hoba meteorīts
Hoba ir lielākais atklātais vienā gabalā līdz Zemei nokritušais meteorīts, tā izmēri ir 2,7×2,7×0,9 m un svars ir vairāk kā 60 tonnas.
Hoba tika atklāts 1920. gadā, tas joprojām ir lielākais zināmais vienā gabalā līdz Zemei nokritušais meteorīts. Domājams, ka tikai pateicoties tā īpašajai aerodinamiskajai formai, kas būtiski bremzēja meteoroīda krišanas ātrumu Zemes atmosfērā, tas nesasprāga atsevišķos gabalos kā citi gan lielāki, gan mazāki meteorītu ķermeņi.
Hoba ir IVB grupas dzelzs meteorīts, tā ķimiskais pamatsastāvs ir 84% Fe un 16% Ni. Pateicoties tā lielajam svaram un cietībai, tas nav pārvietots un joprojām stāv savā nokrišanas vietā - netālu no Grotfontainas, Namībijā (19°35′32.9″S 17°56′1.2″E):
Skatīt lielāku karti
1955. gadā Hoba tika pasludināts par Namībijas nacionālo monumentu, lai pasargātu to no vandālisma. Arī janu paraugu paņemšana no šī meteorīta tagad ir aizliegta, taču līdz šā likuma pieņemšanai vairāki meteorīta fragmenti tika nogriezti un nonāca dažos pasaules muzejos un privātkolekcijās. Mūsdienās šo vietu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši tūristu. WikipediA (angļu val.)
Hoba ir IVB grupas dzelzs meteorīts, tā ķimiskais pamatsastāvs ir 84% Fe un 16% Ni. Pateicoties tā lielajam svaram un cietībai, tas nav pārvietots un joprojām stāv savā nokrišanas vietā - netālu no Grotfontainas, Namībijā (19°35′32.9″S 17°56′1.2″E):
Skatīt lielāku karti
1955. gadā Hoba tika pasludināts par Namībijas nacionālo monumentu, lai pasargātu to no vandālisma. Arī janu paraugu paņemšana no šī meteorīta tagad ir aizliegta, taču līdz šā likuma pieņemšanai vairāki meteorīta fragmenti tika nogriezti un nonāca dažos pasaules muzejos un privātkolekcijās. Mūsdienās šo vietu ik gadu apmeklē vairāki tūkstoši tūristu.
Papildus interneta resursi:
© 2013-2025 KB, METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV
Projekts tapis pateicoties: |
GADA METEORĪTS 2025
Meteoriti.LV vietne tiks pakāpeniski papildināta ar plašu pamatinformāciju par meteorītiku un ar to saistitām astronomijas nozarēm.
Uzzināsiet, vai "meteorīti dabā sastopami retāk par dimantiem", cik tie ir veci un kāda ir to izcelsme.
Atradīsiet atbildes uz jautājumiem:
Vai meteorīti ir bīstami?
Kādi meteorīti atrodami Latvijā un kur tos var apskatīt? Vai Latvijā ir vērts meklēt meteorītus?
Ko meteorītu izpēte pastāsta mums par Zemes un Saules sistēmas izcelšanos?
Ceram, ka tas radīs vēlmi arī jums pašiem novērot Zemes kosmiskos viesus - meteorus, un, varbūt, pat kļūt par īstiem meteorītu medniekiem!
Veiksmīgu novērošanu! |
![]() Novero.LVGNSS / GPS online pakalpojumi |
© 2013-2025 KB, METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV |
Par mums |
|
(Tel: +371 2545 3600) info@meteoriti.lv |