Meteoroīdi

Meteoroīds ir neliels debess ķermenis, kas kustas starpplanētu telpā.

Mikrometeoroīdu izmēri ir sākot no 5 µm līdz 2 mm (1 µm = 10-6 m, 1 mm = 10-3 m), tos sauc arī par kosmiskajiem putekļiem. Savukārt lielāko meteoroīdu izmēri sasniedz vairākus metrus (līdz pat ~10m), ar to saprotot objektus, kas ir mazāki par asteroīdiem un komētām. Tātad ar meteoroīdiem tiek apzīmēti cieti debess ķermeņi, sākot no putekļu un līdz pat asteroīdu izmēriem.

Meteoroīdi radušies gan Saules sistēmas pirmsākumos, gan turpina rasties arī mūsdienās, sašķeļoties un sairstot citiem cietiem debess ķermeņiem, tādiem kā planētas, to pavadoņi, mazās planētas, asteroīdi un komētas. Mikrometeoroīdi var rasties arī planētu un to pavadoņu vulkāniskās darbības rezultātā.

Meteoroīdi savā ceļā var sastapt un sadurties ar citu debess ķermeni. Radot meteoru parādību atmosfērā, attiecīgos meteoroīdus mēdz dēvēt arī par meteoru ķermeņiem.

Meteoroīdi Saules sistēmā kustas pa eliptiskām, paraboliskām un hiperboliskām orbītām. To ātrums Zemes tuvumā var pārsniegt pat 42 km/s, šie objekti ir saistīti ar Oorta mākoni. Ņemot vēra Zemes kustības ātrumu ap Sauli (vidēji 29.78 km/s), to relatīvais ātrums savstarpējās sadursmes brīdī var pārsniegt 72 km/s. Tiesa lielakoties Zemes un meteoroīdu relatīvais sadursmes ātrums ir mazaks par 20 km/s.

Jau no skolas fizikas kursa ir zināms, ka objektu kinētiskā enerģija ir proporcionāla tā masai un ātruma kvadrātam. Pateicoties lielajiem ātrumiem, meteoru ķermeņu kinētiska enerģija ir liela. Rezultātā pat smilšu graudiņa izmēra objektam ieejot atmosfēras slāņos, tas kā meteors kļūst saskatāms ar neapbruņotu aci 80-100 km (augstumā) attālumā no novērotāja. Šāda neliela izmēra meteoroīdi sadursmē ar Zemi pilnībā jonizējas un iztvaiko atmosfērā. Ja meteoroīds ir lielāks, tad tas spēj sasniegt Zemes virsmu. Lielās kinētiskās enerģijas rezultātā, atkarībā no objekta struktūras, sastāva un formas, lielāki meteoroīdi atmosfērā parasti sašķeļas vairākos vai pat daudzos fragmentos. Taču iespējama arī pilnīga tā sprādzienveidīga iztvaikošana. Tā tas piemēram notika 1908. gada 30. jūnijā Sibīrijā ar Tunguskas meteorītu, kas visticamāk bija neliela komēta.

Fizikālā situācija ir savādāka mikrometeoroīdu sadursmes gadījumā, jo, neraugoties uz lielo sadursmes sākuma relatīvo ātrumu, to masa ir maza, tāpēc to kinētiskā enerģija nav liela. Rezultātā mikrometeorīdu sadursmē ar planētas (vai pavadoņa) atmosfēru, tie ātri nobremzējas un lēni nosēžas putkļu veidā. Ir novērtēts, ka katru gadu Zemes (tai skaitā okeānu) virsmu sasniedz apmēram 15 tūkstoši tonnu kosmisko daļiņu, kas mazākas par 1cm. Tas varētu šķist ļoti liels daudzums, taču patiesībā tas ir neievērojams salīdzinājumā ar kopējo Zemes masu (5.97×1024 kg = 5.97×1021 tonnas).

Daži ķermeņi, piemēram komētas, evolūcijas laikā sairst paši, citi sašķeļas savstarpēju sadursmju rezultātā. Tā piemēram uz Zemes ir atrasti meteorīti no Mēness, Marsa un iespējams arī no Merkura. Lielākā vairuma uz Zemes nokritušo meteorītu izcelsme ir saistīta ar asteroīdiem.

Tā kā meteoroīdu izmēri ir mazi, lielajos kosmiskajos attālumos (salīdzināšanai vidējais Mēness attālums no Zemes ir 385 000 km) tos ir ļoti grūti vai pat ar mūsdienu tehnoloģiskajām metodēm vispār neiespējami iepriekš atklat. Rezultatā mūsu dienās meteorītu krišanu praktiski gandrīz nekad nav iespējams iepriekš paredzēt.

2008. gadā pirmo reizi izdevās atklāt kosmisku objektu pirms tā sadursmes ar Zemi un paredzēt sadursmes vietu. Tas bija asteroīds 2008 TC3, kura izmēri 4.1 m un masa 80 t). Daļa no šī objekta meteorīta veidā nokrita līdz zemei, prognozētajā ģeogrāfiskajā reģionā. Asteroīds 2008 TC3 tika atklāts 2008. gada 6. oktobrī, 19 stundas pirms sadursmes ar Zemi. Atbilstoši prognozēm, 7. oktobrī tas iegāja Zemes atmosfērā un nokrita Sudānas tuksnesī. Tika atrasti apmēram 600 meteorītu gabalu ar kopējo masu 10.5 kg. Atbilstoši netālās vilcienu stacijas nosaukumam, šis meteorīts ieguva vārdu Almahata Sitta (arābu val. "Sestā stacija"). Neliels Almahata Sitta fragmenta paraugs atrodas arī Latvijā Meteorītu muzeja Meteoriti.LV kolekcijā.

---

© 2013-2024 KB,   METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV

Projekts tapis pateicoties:

  GADA METEORĪTS 2020 Meteoriti.LV vietne tiks pakāpeniski papildināta ar plašu pamatinformāciju par meteorītiku un ar to saistitām astronomijas nozarēm. Uzzināsiet, vai "meteorīti dabā sastopami retāk par dimantiem", cik tie ir veci un kāda ir to izcelsme. Atradīsiet atbildes uz jautājumiem: Vai meteorīti ir bīstami? Kādi meteorīti atrodami Latvijā un kur tos var apskatīt? Vai Latvijā ir vērts meklēt meteorītus? Ko meteorītu izpēte pastāsta mums par Zemes un Saules sistēmas izcelšanos? Ceram, ka tas radīs vēlmi arī jums pašiem novērot Zemes kosmiskos viesus - meteorus, un, varbūt, pat kļūt par īstiem meteorītu medniekiem! Veiksmīgu novērošanu! Nepalaidiet garām iespēju iegādāties īstus meteorītus specializētajā Meteorītu muzeja veikalā!

Novero.LV    GNSS / GPS online pakalpojumi

---

© 2013-2024 KB,   METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV

Par mums

Mūsu adrese

(Tel: +371 2545 3600)     info@meteoriti.lv