Meteorīti Latvijā

Latvijas teritorijā ir apstiprināti 4 meteorītu krišanas gadījumi, kā arī atklāts 1 meteorītu izcelsmes krāteris. Visi zināmie Latvijas meteorīti ir nokrituši 19. gadsimtā. Tie ir dažādu hondrītu (H4, H5, L6) tipu akmens meteorīti.

Aptuvenas Latvijas meteorītu krišanas vietas:

Latvijā meteorīti no dažādiem pasaules reģioniem atrdodami un apskatāmi vairākās kolekcijās:

Ja jums ir papildus ziņas par meteorītiem Latvijā, lūdzu, informējiet mūs!

Vispārīga informācija par Latvijas meteorītiem

Visi zināmie meteorīti Latvijas teritorijā nokrituši laika posmā no 1820. līdz 1890. gadam. Tātad visi - 70 gadu periodā 19. gadsimtā, un kopš tā laika jauni meteorīti vairs nav atrasti. Tiesa, 20. gadsimtā ģeoloģisko pētījumu rezultātā tika atklāts Dobeles meteorīta krāteris, kas radies pirms apmēram 300 miljoniem gadu (precīzāk pirms 290 ± 35 milj. g.) Tā aptuvenie izmēri ir 4,5 km, tiesa Zemes virspusē nekas neliecina par tā esamību.

Visi četri Latvijas meteorīti ir parastie hondrīti - akmens tipa meteorīti:



Meteorīts	Apzīmējums	Datums	Tips	Svars, kg	Koordinātes *
Līksnas	Lixna	1820.07.12.	H4	5.21 (16?)	56°00'N, 26°26'E
Biržu	Buschhof	1863.06.02	L6	5	56°18'N, 25°55'E
Neretas	Nerft	1864.04.12.	L6	5.6 + 4.7 ~ 10.25	56°14'N, 25°15'E   !!!
Baldones	Misshof	1890.04.10.	H5	5.8	56°41'N, 24°18.5'E

Piezīme:
^* - koordinātu dati ir neprecīzi un drīzumā tiks precizēti.

Diemžēl gandrīz visi Latvijas teritorijā kritušie meteorīti tika izvesti uz ārzemēm jau 19. un 20. gadsimtu laikā. Tagad tie atrodas dažādos pasaules muzejos un privātkolekcijās. Latvijā saglabājušies tikai atsevišķi Latvijā kritušo meteorītu paraugi. Pēc masas lielākā daļa atrodas Latvijas Universitātes vēstures muzeja meteorītu kolekcijas fondos.

Latvijā nokritušie četri meteorīti, vai tas ir daudz vai maz? Kopš 19.gadsimta sākumā tika pierādīts, ka meteorītiem ir kosmiska izcelsme, meteorītu krišanas intensitātes izmaiņas statistiski nav konstatētas. Tas nozīmē, ka meteorīti turpina krist uz Zemes tik pat bieži kā līdz šim, taču iepriekš meteorīta krišanu paredzēt nav iespējams pārāk niecīgo meteoroīdu izmēru un lielo kosmisko attālumu dēļ. Tipiskie meteoroīdu izmēri ir daži centimetri līdz daži metri, bet tipiskie attālumi, kuros šie objekti būtu jāatklāji, ir simti tūkstoši un miljoni km. Tagad kļūst saprotams iemesls kāpēc astronomi nevar iepriekš paredzēt meteorīta krišanu, tas tehniski ar mūsdienu instrumentiem īsā laika sprīdī nav iespējams. Taču atsevišķus nelielus objektus astronomiem Saules sistēmā tomēr ir izdevies atklāt. Mazāko līdz šim atklāto asteroīdu izmēri ir apmēram 5m, tādi ir 1993KA2, 2000LG6 un kā kandidāti arī objekti 1991BA, 1991VG un 1994ES1.

Tātad, vai četri meteorīti - tas ir daudz vai maz? Jāsecina, ka tas ir līdzīgi kā citās vietās, proporcionāli teritorijas platībai. Arī Igaunijā nokrituši 4 meteorīti (trīs no tiem 19. gs., bet viens - 20.gs). Igaunija var lepoties ar 4 meterītu sadursmes krāteriem. Arī Lietuvā ir nokrituši 4 meteorīti (viens 19.gs, bet trīs - 20.gs pirmajā pusē), kā arī atklāti 2 meteorītu sadursmes krāteri. Piemēram Grieķijā nokritis tikai viens meteorīts, bet Havaju salās (ASV), kas pēc platības ir apmēram divas reizes mazāka nekā Latvija, - divi. Savukārt, Vācijā, kas pēc platības ir vairāk kā 5 reizes lielāka par Latviju, reģistrēti 48 meteorīti. Tātad Vācijas teritorijā atrasto meteorītu skaits uz laukuma vienību ir vairāk kā 2 reizes lielāks kā Latvijā. To var izskaidrot ar lielāku iedzīvotāju blīvumu, tam palielinoties, pieaug arī meteorītu atrašanas varbūtība.

No šiem datiem varam tuvināti novērtēt, ka meteorīti vidēji Latvijas teritorijas platībā krīt apmēram 2 reizes 100 gados. Nav izslēgts, ka Latvijā arī pagājušajā gadsimtā, nevienam nemanot, ir nokritis kāds meteorīts, kas ir nezinot izpostīts vai arī vēl joprojām gaida savu atklāšanu...