Meteorītu muzejs

Meteoriti.LV

METEORĪTU MUZEJS

Kā atpazīt meteorītu? MID tests.
Meteoroīdi. Meteori. Bolīdi.
Meteorīti. Krāteri. Impaktīti.
Jaunumi. Latvijā un pasaulē.



Globālais AllSky7 Latvijas tīkls

Eiropas AllSky7 bolīdu novērošanas tīkls uzsāka savu darbību 2018. gadā Vācijā. Šobrīd tā stacijas ir izvietotas sekojošās valstīs (alfabētiskā kārtībā): Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Somija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija, kā arī vietās ārpus Eiropas - Antarktīda, Jaunzēlande un ASV Iova un Ņujorka.
        Pirmā AllSky7 novērošanas stacija Latvijā piedzīvoja pirmo gaismu 2024. gada novembrī Balgalē, tai 2025. gada martā sekoja otra - Rīgā, izveidojot pirmo triangulācijas bāzes līniju, iesākot AllSky7 Latvijas tīkla izveidi.

Globālā AllSky7 galvenā vietne: allsky7.net

-Aktuālais AllSky7 Latvijas tīkla statuss
Atradīsim jaunu Latvijas mteorītu!
Šobrīd Latvijā darbojas jau trīs Eiropas AllSky7+ bolīdu novērošanas stacijas (AMS255, AMS261, AMS270), sagatavošanas stadijā ir vēl viena (AMS267).

        Viens no galvenajiem tīkla uzdevumiem ir novērot un atrast nākamo Latvijas teritorijā nokrītošo meteorītu. Visas AllSky7 tīkla kameras darbojas kopējā globālajā tīklā.


AllSky7 Latvijas tīkla bolīdu novērošanas stacijas:
ApzīmējumsPirmā gaismaVietaOrganizācijaGalvenie operatoriSaites
AMS2552024. gada novembrisBalgaleLielzeltiņu observatorijaSergejs Klimanskis,
Mārtiņš Gills
AMS2612025. gada martsRīgas Tehniskā Universitāte, Ķīpsala, RīgaMeteorītu muzejsKārlis Bērziņš
AMS267sagatavošanāSuntažiStarspace observatorijaArnis Ginters
AMS2702025. gada novembrisBurtniekiIndividuāli īpašnieki * Jānis Šatrovskis
Paskaidrojumi:
* Šis ir Latvijas Astronomijas biedrības un Meteorītu muzeja organizēts kolektīvās sadarbības projekts, kur konkrētās novērošanas stacijas finansēšanu sedz un patiesie īpašnieki ir individuālas fiziskas un juridiskas personas, to skaitā Meteorītu muzejs. Skat. sadaļu AllSky7 Burtnieki aktuālais statuss
Aktuālais LV meteoru patruļu tehniskās informācijas panelis:
ams255 ...
ams261 ...
ams270 ...
ams267 ...


-Vispārīga informācija un meteoru novērojumu video
Plānots, ka kopumā Latvijas debesis varētu optimāli uzraudzīt vismaz 5-8 AllSky7 novērošanas stacijas. Bet jau tagad esošās divas pilnībā pārskata Latvijas debess teritoriju, ja vien netraucē mākoņi. Vairāk staciju nepieciešams, lai uzlabotu triangulācijas mērījumu precizitāti.

Šobrīd, nepilna gada laikā esošās AllSky7 Latvijas tīkla stacijas novērojušas jau daudzus meteorus un vairākus bolīdus (precīzāka statistika ir apstrādes stadijā). AllSky7 kameras izmantojamas arī citu uzdevumu veikšanai, piemēram, sudrabaino mākoņu novērošanai.

Sekojošais novērojumu video iegūts Rīgā (AMS261) dažās 2025. gada augusta naktīs. Latvijā tieši Rīgā kā lielpilsētā ir vidēji vislielākais debess gaismas piesārņojums, tāpēc šis dažādo meteoru video izvilkums, savā ziņā iezīmē sliktākos novērošanas apstākļus salīdzinājumā ar citām iespējamām AllSky7 Latvijas tīkla staciju vietām.




Kāpēc nepieciešams bolīdu novērošanas tīkls Latvijā?
Atradīsim jaunu Latvijas mteorītu!Latvijā jau ļoti ilgu laiku nav atklāti jauni meteorīti - kopš Baldones (Misshof, 1890-04-10) meteorīta krišanas pagājuši jau 135 gadi. Visi jaunākie Eiropā nokritušo meteorītu gadījumi ir novēroti ar AllSky7 bolīdu novērošanas kamerām. Vairāku novērošanas staciju triangulētā trajektorija tālāk ir ļāvusi novērtēt kosmioskā objekta krišanas apgabalu un palīdzējusi arī atrast attiecīgos meteorīta fragmentus. Ļoti iespējams, ka meteorītu krišana, kaut arī ļoti reta, tomēr ir biežāka nekā iepriekš vispārīgi uzskatīts. Šeit nepieciešami detalizētāki dažādu parametru statistiskie pētījumi, taču pēdējos gados, visdrīzāk pateicoties tieši bolīdu novērošanas kamerām pasaulē ir atrasti vairāki meteorīti.

        Paradzams, ka AllSky7 Latvijas bolīdu novēriojumu tīkla dati ļaus novērot un atrast nākamo Latvijas teritorijā nokrītošo meteorītu!

        Globālā AllSky7 Latvijas tīkla novērojumu staciju novērojumi ļauj novērot ne tikai bolīdus un meteorus, uzkrājot informāciju par kosmisko daļiņu sadalījumu kosmiskajā telpā, bet nepārtraukti sistemātiski novērot arī citas dabas parādības, piemēram, tādas kā sudrabainie mākoņi. Taču tie ir noderīgi jebkura momenta debesīs notiekošo spožo parādību izpētei. Nav izslēgts, ka to datus zinātniski iespējams izmantot arī pilnīgi citos veidos, piemēram, migrējošo putnu pētniecībā, ja tie pārlido novērošanas stacijas debesjumu, kā arī pilnīgi citos šobrīd pat neapzinātos veidos.
Kāpēc tās sauc par AllSky7 kamerām?
Jo katra novērošanas stacija ir aprīkota ar 7 galvenām HD izšķirtspējas kamerām, kas izvērstas tā, lai filmētu visas debesis (All Sky) ar 25 kadru ātrumu sekundē. Tagad visas AllSky7 stacijas papildus aprīkotas arī ar zemākas izšķirtspējas un mazākas jutības zivs acs kameru, kas noderīga gadījumos, ja novērojamais objekts ir ļoti spožs. Tehniski šie kameru modeļi tiek apzīmēti kā AllSky7+, tātad, patiesībā katra novērošanas stacijas ir aprīkota ar 8 kamerām (t.i. 7+).

        Tas vēl nav viss, jaunākie kameru modeļi ir aprīkoti ar papildu sensoru bloku (SB), kas nodrošina klimata parametru monitoringu. Jaunākais papildinājums, spožuma mērīšanas sensors ļaus sekot līdzi debess spožuma kvalitātei, kas ir lielisks papildinājums visiem jaunākajiem AllSky7 modeļiem, kas aprīkoti ar sensoru bloku. Nepieciešamības gadījumā lietotāji sensora blokam var pieslēgt arī citus savus specifiskus sensorus un iekārtas, piemēram, nelielu iekārtas apsildes radiatoru.
Arī jūs variet piedalīties AllSky7 Latvijas tīkla veidošanā!
Lai no novērojumu efektivitātes viedokļa ar augstāku kopīgo mērījumu precizitāti noklātu visas Latvijas debesis, plānots ka AllSky7 tīkls būtu jāpapildina vēl ar dažām kamerām. Jebkura ieinteresēta fiziska vai juridiska persona var iegādāties AllSky7+ kameru staciju, iekļaujoties Latvijas tīkla veidošanā!

        Tiesa, kameras novietojuma vieta ģeogrāfiski nevar būt ļoti tuva citām jau esošām novērošanas stacijām, jo tas no kopējā datu apstrādes un kvalitātes viedokļa nebūs optimāli, šādos gadījumos Globālā AllSky7 komanda atteiks stacijas iegādi. Ieteicamais optimālais attālums starp stacijām varētu būt ap 100-150 km, bet iespējami izņēmumi. Salīdzināšanai Francijas FPIPON (Fireball Recovery and InterPlanetary Observation Network) mērķis bija bieza novērošnas staciju pārklājkuma izveidošana ar savstarpējo attālumu apmēram 80 km (70-80 km).

Jautājumu gadījumā rakstiet epastu Meteorītu muzejam vl.itiroetem@ofni
vai Latvijas Astronomijas biedrības projekta koordinātoram moc.liamg@sllig.snitram
Kādas ir tehniskās prasības AllSky7 uzstādīšanai?
Lai uzstādītu AllSky7 novērošanas staciju nepieciešama iespējami tumša vieta ar pietiekami labu horizonta redzamību visos virzienos, atsevišķi koki un redzeslauku traucējoši objekti nav būtiski. Tipiski tas ir neliels masts vai stiprinājums uz ēkas jumta, piemēram, skursteņa. AllSky7 novērošanas kameru bloks tiek montēts esoša/sagādājama masta galā, kas ir standarta 1" caurule. Tas tālāk ar LAN kabeli tiek savienots ar sistēmas komplektā esošu mini datoru. Šis LAN kabelis nodrošina AllSky7 kameras blokam gan datu apmaiņu gan elektrisko barošanu. Mini datoram jānodrošina pieslēgums internetam, kas var būt arī mobilais risinājums (optimāli 10 GB mēnesī). Uz centrālo serveri kopīgai datu triangulēšanai netiek pārsūtīti visi dati, bet tikai novērojumu notikumu izvilkumi. Šī datu apstrāde notiek uz lokālā stacijas mini datora. Tālāk uz centrālā servera tiek veikta kopējo novērojumu notikumu triangulācijas datu apstrāde.

        Pēc stacijas uzstādīšanas vēlama ir tās apmācība, lai tās mākslīgais intelekts labāk iemācītos atšķirt reālus meteoru notikumus no lokāli iepējamiem gaismas traucējumu izraisītiem efektiem. Taču AllSky7 stacija spēj darboties arī pilnīgi automātiskā režīmā, bez aktīvas operatora darbības, dodot vispārēju ieguldījumu kopējā tīklā zinātniskajiem novērojumiem!

        Ekspluatācijas izmaksas:
1) interneta sakaru nodrošinājums (vēlama fiksēta IP adrese, IPv4 vai IPv6);
2) nelieli elektro patēriņa izdevumi.
AllSky7 AMS270 Burtnieki aktuālais statuss
Latvijas Burtnieku AllSky7 stacija šobrīd ir sagatavošanas procesā Vācijā. Tai ir jau piešķirts globālais kods AMS270. Šī stacija tiks iegādāta pateicoties atsevisķiem kameras akcionāriem, kopā sedzot nepieciešamās iepirkuma izmaksas.

        Šobrīd kopā savākti jau 100% no nepieciešamās summas.

Papildinājums: Pateicoties iepriekš uzkrātajai kompetencei, savlaicīgie sagatavošanas darbi mūsu komandai ļāva uzstādīt un pilnvērtīgi palaist AMS270 nepilnas nedēļas laikā pēc tās piegādes. Burtnieku meteoru patruļa jau veikusi daudzu meteoru novērojumus, arī ziemeļblāzmu uzplaiksnījumu. Informācija sekos.
Papildu resursi
AllSky7 (2018-2025), Globālā AllSky7 galvenā vietne: https://allsky7.net
AllSky7 (2024-2025), Globālā AllSky7 Latvijas tīkla statuss: https://lv.allsky7.net
Meteoriti.LV (2025), Globālā AllSky7 Latvijas tīkla lapa: http://as7.meteoriti.lv/
Latvijas Astronomijas biedrība (2024), AllSky7 kameru sistēma LAB sanāksmē 10-02: www.lab.lv
Molau S. (2024-10-02), AllSky7 sistēma - LAB sanāksmes prezentācija:
Sennlaubi R. et al. (2022), Object classification on video data of meteors and meteor-like phenomena: algorithm and data, MNRAS, 516, 811-823:
Hankey M., Molau S. & Perlerin V. (2023), ALLSKY7 history, status and updates, Proceedings of the International Meteor Conference, Poroszlo, Hungary, 29 September-02 October 2022, Eds.: Pajer U. et al., International Meteor Organization, ISBN 978-2-87355-035-6, 133-135:
Molau S. et al. (2022), AllSky7 Fireball Network Europe, EU-ESO Workshop:
Janson O. (2025), Optical Detection and Analysis of Meteors with AllSky7:





© 2013-2025 KB,   METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV

Projekts tapis pateicoties:  

GADA METEORĪTS
2025
Meteoriti.LV vietne tiks pakāpeniski papildināta ar plašu pamatinformāciju par meteorītiku un ar to saistitām astronomijas nozarēm. Uzzināsiet, vai "meteorīti dabā sastopami retāk par dimantiem", cik tie ir veci un kāda ir to izcelsme. Atradīsiet atbildes uz jautājumiem: Vai meteorīti ir bīstami? Kādi meteorīti atrodami Latvijā un kur tos var apskatīt? Vai Latvijā ir vērts meklēt meteorītus? Ko meteorītu izpēte pastāsta mums par Zemes un Saules sistēmas izcelšanos? Ceram, ka tas radīs vēlmi arī jums pašiem novērot Zemes kosmiskos viesus - meteorus, un, varbūt, pat kļūt par īstiem meteorītu medniekiem!
Veiksmīgu novērošanu!


 Novero.LV

   GNSS / GPS online pakalpojumi

© 2013-2025 KB,   METEORĪTU MUZEJS Meteoriti.LV
Par mums Mūsu adrese (Tel: +371 2545 3600)     info@meteoriti.lv