Par mums

Šogad Meteorītu muzejs atzīmē savu desmitgadi, tas tika atklāts 2015. gada 2. jūnijā. Meteorītu muzejs ir oficiālais Starptautiskās Asteroīdu dienas pārstāvis Latvijā. Meteorītu muzejs jau 2015. gada 30. jūnijā iekļāvās pasaules Asteroīdu dienas kustībā, organizējot Latvijā publisku pasākumu un nelielu konferenci. 2016. gada 6. decembrī ANO pieņēma rezolūciju, pasludinot 30. jūniju par ikgadēji atzīmējamu Starptautisku Asteroīdu dienu. Kopš tā laika Meteorītu muzejs katru gadu klātenē ir organizējis Asteroīdu dienas pasākumu. Meteorītu muzejs ir bijis viens no nedaudziem pasaulē, kas ik gadu ir organizējis klātienes pasākumus, veiksmīgi cīnoties ar Covidi-19 ierobežojumiem.

Šogad pasaulē un Latvijā Asteroīdu dienas pasākumi notiks jau 11. reizi. Latvijā asteroīdu dienā durvis par ziedojumiem vērs bagātīgā Meteorītu muzeja kolekcija, bet zinātniski mākslinieciskā kulminācija norisināsies konferencē Meteorītu muzejam - 10, uz kuru aicinām ikvienu ar jebkuru zināšanu līmeni (vietu skaits gan ir ierobežots)

Par Asteroīdu dienas pasākumiem citur pasaulē lasiet: Asteroidday.org

Kāpēc tiek organizēta Asteroīdu diena?

Starptautiskā Asteroīdu diena ik gadu tiek atzīmēta 30. jūnijā, tās galvenais mērķis ir pievērst visas sabiedrības uzmanību asteroīdu draudu problemātikai, skaidrojot asteroīdu izpētes nozīmību cilvēces drošības risku mazināšanai un novēršanai. Visā pasaulē tiek organizēti publiski populārzinātniski un zinātniski pasākumi, tai skaitā paneļdiskusijas, konferences, izstādes un aktivitātes. Asteroīdu diena ir kļuvusi par nozīmīgu izglītošanas kustību, kuras mērķauditorija ir ikviens:

  • valdību un publiskais sektors
  • lēmējinstitūciju pārstāvji
  • zinātnieki
  • studenti
  • plaša sabiedrība, tai skaitā bez priekšzināšanām
  • bērni un jaunieši
  • visi interesenti

2025. gada
29. un 30. jūnijā

Meteorītu muzejā
Latvijā

sēdvietu skaits
ierobežots

Daudzi profesionāli
lektori

Konferences runātāji un īpašie viesi

Alfabētiskā secībā

Kārlis Bērziņš

Meteorītu muzeja
dibinātājs un vadītājs

Kārlis Bērziņš 2015. gadā atklāja pirmo Baltijā speciāli meteorītikai veltītu muzeju. Viņš ieguvis bakalaura grādu teorētiskajā fizikā un fizikas maģistra grādu LU, kā arī astronomijas maģistra grādu Kopenhāgenas Universitātē, Nila Bora Institūtā, specializējoties kosmoloģijā. Vēl kā skolnieks Kārlis sāka strādāt LU Astronomiskajā observatorijā par laborantu, bet kā students - Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā, kopš tā pašiem pirmsākumiem, palīdzot centra dibināšanā, koncentrējoties novērojumiem gan interferometrijas, gan vienas antenas režīmā. Vadījis Starptautiskus projektus, bijis VSRC padomē, pildījis arī direktora v.i. pienākumus. Kārlis Bērziņš ir strādājis kā pētnieks LU un VeA. Viņš ir stažējies dažādās Eiropas astronomiskās observatorijās un institūtos Lielbritānijā, Itālijā, Nīderlandē, Krievijā un Polijā.
Šobrīd Kārlis Bērziņš ir astronomijas praktiskais docents Rīgas Tehniskajā Universitātē, Latvijas Astronomijas Biedrības priešēdētāja vietnieks, Meteorītu muzeja direktors. Viņa zinātniskās aktualitātes lokā šobrīd ir vizuālā Eiropas meteorītu novērošanas tīkla AllSky7 ieviešana Latvijā.

Temats: Meteorītika Latvijā un pasaulē

Mārtiņš Gills

LAB projektu vadītājs,
saulespulkstenis.lv radītājs

Mārtiņš Gills profesionāli strādā datorikas jomā, bet jau vairākus gadu desmitus darbojas arī astronomijā. Piedalās žurnāla Zvaigžņotā Debess veidošanā, organizē Latvijas Astronomijas biedrības ikmēneša sanāksmes, piedalās astronomijas semināru Ērglis veidošanā, organizē dažādus debess novērošanas projektus. Veidojis lielu daļu saules pulksteņu Latvijā.

Temats: Bolīdu novērošanas AllSky7 tīkls Latvijā

Jānis Kaminskis

RTU ģeodēzijas
programmas vadītājs

Jānis Kaminskis ir Latvijas Astronomijas biedrības biedrs kopš 1983. gada, kad uzsāka studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē.
Viņš ir Rīgas Tehniskā Universitātes Goda darbinieks, Ģeomātikas katedras vadītājs, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāna vietnieks zinātnē, RTU Senāta priekšsēdētāja vietnieks, RTU Promocijas padomes loceklis un daudzu citu komisiju dalībnieks. Darbojas kā starptautisku zinātnisko institūciju eksperts, redkolēģiju loceklis un zinātnisko žurnālu recenzents. Ir Latvijas universitāšu asociācijas profesoru padomes (LAPA) biedrs. Ziemeļvalstu ģeodēziskās komisijas (NKG) Prezidija loceklis, Starptautiskās Ģeodēzijas un Ģeofizikas asociācijas (IUGG) Latvijas nodaļas prezidents. Daudzu starptautisko konferenču organizāciju komiteju dalībnieks.
Strādājis Valsts Zemes dienestā kā Ģeodēzijas departamenta direktors no tā izveidošanas līdz reoganizācijai, pirmais Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas pārvaldes direktors līdz 2010. gadam.
Stažējies Somijas ģeodēzijas institūtā, Kopenhāgenas universitātē un Dānijas Zemes dienestā, ETH Cīrihes Ģeodēzijas un fotogrammetrijas institūtā.

Temats: Strūves ģeodēziskā loka iekļaušana UNESCO - 20

Māris Krastiņš

LAB priekšsēdētājs

Māris Krastiņš ir Latvijas Astronomijas biedrības valdes priekšsēdētājs, piedalās skolēnu astronomijas olimpiāžu un amatieru astronomijas semināru rīkošanā. Zinātniskie pētījumi saistīti ar nestriktās loģikas jomu matemātikā.

Temats: Latvijas vārds kosmosā

Andris Slavinskis

Kosmosa tenūrprofesors RTU
un Nanocraft SIA līdzdibinātājs

Andris Slavinskis darbojas kosmosa jomā kopš 2011. gada ar pieredzi pirmā igauņu satelīta ESTCube-1 izstrādē, ESTCube-2 dibināšanā un vadīšanā un darbu NASA Ames Mission Design Division. Slavinskis ir atvedis EKA Comet Interceptor zinātnes misiju uz Igauniju, Somiju un Latviju, kur Nanocraft SIA, sadarbībā ar VSRC, ievieš fotoreālus komētas modeļus. Kopš 2024. gada rudens Slavinskis strādā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kur vada Kosmosa tehnoloģiju akadēmisko grupu, kuras sastāvā ietilpst 3 doktoranti un pēcdoktorants. Grupas pētniecības tēmas iever gan Comet Interceptor, gan jaunu kosmosa konceptu izstrādi, gan darbu pie MSCA Doktorantu tīkla E-Sailors.

Temats: Fotoreāla modelēšana Comet Interceptor misijai

Ilgonis Vilks

LU Astronomijas institūta
pētnieks

Pedagoģijas zinātņu doktors Ilgonis Vilks strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Nodarbojas ar astronomijas mācīšanas jautājumiem, ir daudzu mācību grāmatu autors. Aktīvi popularizē zinātni, ir žurnāla "Zvaigžņotā Debess" galvenais redaktors. Jau ilgāku laiku interesējas par astronomijas vēsturi Latvijā. 2024. gadā iznākusi attēlā redzamā monogrāfija.

Temats: Bolīdu novērojumi Latvijā

Kā piedalīties Asteroīdu dienā?

Meteorītu muzeja fondu apskate par ziedojumiem.

1. Meteorītu muzeja fondu apskate gida vadībā

Visiem interesentiem Asteroīdu dienā būs iespēja iepazīties ar Meteorītu muzeja kosmiskās izstādes bagātībām gida vadībā. Muzeja fondu apskate tiks organizēta arī pēc konferences. Asteroīdu dienā gida pienākumus pildīs Meteorītu muzeja dibinātājs un vadītājs Kārlis Bērziņš.

Asteroīdu dienā Meteorītu muzejā iespējams ierasties bez apmeklējuma e-pieraksta, taču vietu skaits ir ierobežots. Aktuālā informācija par vietu piejamību atrodama šīs lapas augšpusē

2. Konference "Meteorītu muzejam - 10"

Informācija sekos

3. Konference "Meteorītu muzejam - 10" tiešraidē

Ir plānots, ka konferences galvenā norise tiks atspoguļota tiešsaistē Meteoriti.LV YouTube kanālā.

Pasākuma dienaskārtība | 2025. gada 29. un 30. jūnijā

Laika plānojumā iespējamas izmaiņas!

Svētdien, 29. jūnijā konference "Meteorītu muzejam-10"
Pirmdien, 30. jūnijā "Asteroīdu diena 2025" Meteorītu muzejā

Informatīvie atbalstītāji

Pasākumu organizē un finansē Meteorītu muzejs, SIA "Meteorite Lab", bet informatīvi atbalsta:

Meteorītu muzejs
Latvijas Astronomijas biedrība
Saulespulkstenis.lv
StarSpace.lv

Daži jautājumi un atbildes

Par ziedojumiem

Piedalīšanās Asteroīdu dienas pasākumos Latvijā ir par ziedojumiem, atbilstoši jūsu novērtējumam un iespējām. Mēs vēlamies, lai Asteroīdu dienas svētki būtu pieejami ikvienam, neatkarīgi no finansiālajām iespējām!

Visus šī Starptautiski nozīmīgā pasākuma izdevumus Latvijā no sava budžeta sedz Meteorītu muzejs, SIA "Meteorite Lab", jūsu finansiālais atbalsts mums patiesi ir nozīmīgs un svarīgs! Paldies visiem ziedotājiem!

Nav nepieciešama, bet rekomendējam

Meteorītu muzejā Asteroīdu dienas pasākumos variet ierasties arī bez iepriekšējas reģistrācijas, taču mūsu vietu skaits ir ierobežots, tāpēc lai garantētu vietu, aicinām iepriekš tomēr veikt bezmaksas reģistrāciju: www.meteoriti.lv/seansi

Meteorītu muzejā

Meteorītu muzejs ir oficiālais Asteroīdu dienas kustības pārstāvis Latvijā. 2024. gadā pasākumi tiks organizēti gan klātienē, ar iespēju satikt dažādus astronomijas ekspertus, gan tiešsaistē. Meteorītu muzejs atrodas Rīgā, Purvciema centrā (skat. ģeo informāciju)
Ievērojiet, precīzāka informācija sekos, šobrīd konferences rīkošanai tiek izskatītas arī citas telpas Rīgā.

Dažādi Asteroīdu dienas pasākumi paredzēti plašai mērķauditorijai

Meteorītu muzeja apmeklējums, iepazīšanās ar meteorītu kolekciju, apjaust asteroīdu draudus Zemei un kā tos novērst, kā arī citas aktivitātes paredzētas visu vecumu apmeklētājiem, sākot no pirmskolas un beidzot ar pieredzējušiem speciālistiem.

Asteroīdu dienas konference paredzēta skolēniem, studentiem, speciālistiem un ikvienam interesentam

Regulāri apstrādāsim aktuālo informāciju

Aktuālo klātienes vietu pieejamības informāciju skatiet lapas sākuma daļā!

Bez klātienes aktivitātēm, aicinām piedalīties konferencē, pieslēdzoties YouTube Meteoriti.LV tiešraides kanālam.

Vislabāk epastā

Vislabāk jautājumus uzdot iepriekš, sūtot epastu uz vl.itiroetem@ofni
Variet mēģināt arī sazvanīt uz 25453600, taču ievērojiet, ka pasākuma dienā un citā noslodzes laikā, mēs nespēsim nodrošināt tūlītēju atbildi!

Konferences laikā

Mēģināsim atbildēt arī uz YouTube tiešraides tērzētavā (Chat) iesūtītajiem jautājumiem (vēlams norādīt arī lektoru, kuram tas adresēts).

Pasākuma vieta

Meteorītu muzejs
Nīcgales iela 3a, Rīga
Tel: (+371 2545 3600)
Epasts: vl.itiroetem@ofni
www.meteoriti.lv

Ieeja Meteorītu muzejā pa lielajiem vārtiem no Nīcgales ielas puses.