MAZĀ METEORĪTU MUZEJA FONDI
Nosaukums: Teodors Grothus (1785-1822)
ACCN:
Tips: Medaļa
Papildus informācija:
Ārēji resursi: 1) WikipediA LV
Piezīmes: Barons Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss (1785-1822) - vācbaltiešu ķīmiķis, kas citu starpā veicis arī nozīmīgus Līksnas meteorīta pētījumus. Vācu: Theodor (Christian Johann Dietrich) Freiherr von Grotthuß.
Eksponāts
Objekts: Medaļa
[Attēls]
 
Inventāra Nr.: O-GROTHUS.1
Reģistrācijas gads: 2015
Izcelsme: Jānis Strupulis
Izmēri: Ø 82 mm
Svars: 188.8 g
Īss apraksts: bronza
Saistītie objekti: M-LIXNA.1, M-LIXNA.2, O-VLADVYSOTSKIJ.1
Piezīmes:

Papildus informācija

Latvijas mākslinieks Jānis Strupulis 1984. gadā izgatavoja Teodora Grothusa bronzas piemiņas medaļu.

Teodors (Kristiāns Johans Dītrihs) fon Grothuss piedzima senā Livonijas ordeņa dzimtā 1785. gada 20. janvārī Leipcigā, Vācijā. Grothusu dzimtas pirmā pils atradusies Īslīces upītes krastā Rundālē. 1735. gadā šis īpašums ticis pārdots Ernestam Johanam Bīronam, kas netālu no tā uzcēla Rundāles pili.

Drīz vien Teodora Grothusa vecāki pārcēlās atpakaļ uz Baltiju. Viņu interesēja dabaszinības. Savu izglītību viņš ieguva Leipcigā un Parīzē. Vēlāk viņš pārcēlās uz Itāliju. Savus eksperimentus viņš veic dažādās Eiropas laboratorijās. Vēlāk Lietuvā viņš turpina strādāt ar ierobežotām aparatūras iespējām. Ciešot no slimības problēmām, depresījā viņš 37 gadu vecumā izdara pašnāvību. Viņa dzīve apraujas 1822. gada 26. martā.

Baltvāciešu ķīmiķis teodors Grothus izveidoja pirmo elektrolīzes teoriju (1806). Viņš atklāja pirmo elektrsko bateriju. Viņš pirmais pareizi uzskatīja, ka lādiņu nepārnes paša šķidruma daļiņas, bet gan tas notiek, veidojoties un sabrūkot caurumiem tajā. Kaut arī viņa vienādojumi nebija pilnīgi pareizi, tie bija kvalitatīvi korekti (tolaik zinātnē vēl nebija zināms, ka ūdens ir H2O, bet tika uzskatīts, ka tas ir OH). Tagad mēs to pazīstam kā Grothusa mehānismu. 1817. gadā viņš formulēja pirmo fotoķīmijas likumu.

Viņa interešu lokā ir arī detalizēta meteorītu izpēte. Savus pērtījumus ar Līksnas meteorītu, kurš drīz vien pēc tā krišanas nonāk viņa rokās, viņš 1821. gadā publicē rakstā Untersuchung eines in Kurland, im Dunaburg'schen Kreise, am 30 Juni (12 Juli) 1820 herabgesallenen Meteorsteins, Annalen der Physik; volume 67, p.337-370 Tā pielikumā publicēts detalizētākais līdz mūsu dienām saglabājušais Līksnas akmens meteorīta zīmējums (sk. attēlu).


© 2014-2018 Meteoriti.LV           http://www.meteoriti.lv/lv/MMM/?O-GROTHUS.1